Eiropas valodu atlanta Redakcijas padomes 45. simpozijs

No 2012. gada 28. līdz 30. maijam Rīgā, Latvijas Universitātē, notika Eiropas valodu atlanta (Atlas Linguarum Europae; EVA) Redakcijas padomes 45. simpozijs.


Simpoziju organizēja LU Latviešu valodas institūts (LaVI) un Rumānijas Zinātņu akadēmijas Valodniecības institūts "Iorgu Iordan - Al. Rosetti" (Bukareste).

Simpozijā piedalījās 35 EVA projektā iesaistītie pētnieki no 21 valsts:

Rumāniju pārstāvēja EVA prezidents Nikolaje Saramandu (Nicolae Saramandu), kā arī Centrālā sekretariāta darbinieces Manuela Nevači (Manuela Nevaci) un Karmena Joana Radu (Carmen-Ioana Radu), Albāniju - Ģovalins Škurtajs (Gjovalin Shkurtaj) un Kolecs Topalli (Kolec Topalli), Baskuzemi (Spānija / Francija) - Godzons Aurekoečea (Gotzon Aurrekoetxea) un Šarls Videgēns (Xarles Videgain), Bosniju un Hercegovinu - Leila Nakaša (Lejla Nakaš), Bretaņu (Francija) - Daniels Lebrī (Daniel Le Bris), Bulgāriju - Lučija Antonova (Lučija Antonova), Čehiju - Libuše Čižmārova (Libuše Čižmárová) un Milena Šipkova (Milena Šipková), Franciju - Mišels Kontinī (Michel Contini), Grieķiju - Stamatis Beiss (Stamatis Beis), Horvātiju - Dunja Brozoviča (Dunja Brozović), Igauniju - Vilja Oja (Vilja Oja), Īriju - Šosems Votsons (Seosamh Watson), Itāliju - Vitorio dell Akvila (Vittorio Dell'Aquila) un Federika Kunjo (Federica Cugno), Krieviju - Natālija Donadze (Natalia Donadze), Nīderlandi - Jups Kreijsens (Joep Kruijsen), Norvēģiju - Arnolds Dālens (Arnold Dalen), Poliju - Pšemislavs Dembovjaks (Przemysław Dębowiak), Helēna Grohola-Ščepaneka (Helena Grochola-Szczepanek), Bogumils Ostrovskis (Bogumił Ostrowski) un Jadviga Vaņakova (Jadwiga Waniakowa), Skotiju - Deivids Klements (David Clement), Slovēniju - Jožica Škofica (Jožica Škofic), Somiju - Sirka Sārinena (Sirkka Saarinen) un Lēna Sarvasa (Leena Sarvas), Spāniju - Izabela Molina Martosa (Isabel Molina Martos) un Pilāra Garsija Mutona (Pilar García Mouton), Zviedriju - Anna Vesterberga (Anna Westerberg), Latviju - Anna Stafecka un Agris Timuška.

Simpozija ieskaņā 28. maijā viesi iepazinās ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ekspozīciju un devās tematiskā ekskursijā "Jūgendstila Rīga", kuru izcili vadīja LZA īstenais loceklis, prof. dr. habil. arch. Jānis Krastiņš.

29. maija sēdē simpozija darba programmu ar uzrunām oficiāli atklāja Rīcības komitejas priekšsēdētājs, LaVI pētnieks dr. philol. Agris Timuška un EVA prezidents prof. dr. philol. Nikolaje Saramandu. Latvijas Universitātes rektora prof. Mārča Auziņa apsveikumu simpozija dalībniekiem svinīgajā pieņemšanā nodeva zinātņu prorektors prof. Indriķis Muižnieks.

Vispirms vārds tika dots LZA īstenajai loceklei, LU Latviešu valodas institūta direktorei dr. habil. philol. Ilgai Jansonei, kura iepazīstināja ar LaVI veiktajiem pētījumiem dialektoloģijas un ģeolingvistikas jomā. Tika raksturoti galvenie pētniecības virzieni: dialektoloģija un valodas vēsture, izceļot arī Latviešu valodas tēzaura (http://www.tezaurs.lv/ lvv) kā valodas vēstures datu avota nozīmi; onomastika (vietvārdu vārdnīcu iztrāde nacionālās identitātes pētījumu programmas ietvaros); gramatika (mūsdienu latviešu valodas gramatikas izstrāde, fonoloģijas pētījumu attīstība diahroniskā aspektā), leksikoloģija un leksikogrāfija (skaidrojošo vārdnīcu veidošana); sociolingvistika (latviešu valoda sociolingvistiskā skatījumā); terminoloģija (datubāzu uzturēšana un pilnveide). Direktore vēl minēja institūta nozīmīgākās publikācijas, tostarp žurnālu Linguistica Lettica, starptautisko sadarbību ar pētniecības iestādēm daudzās valstīs, kā arī zinātnisku konferenču organizēšanu un pārstāvību starptautiskās organizācijās.

Iepazīstināšanu ar Latvijas valodnieku veikumu turpināja LZA korespondētājlocekle, LaVI vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Dr. philol. Anna Stafecka, kuras ziņojuma tēma bija dialektoloģijas un ģeolingvistikas attīstība Latvijā. A. Stafecka raksturoja svarīgākos pētniecības projektus un publikācijas, proti, Latviešu valodas dialektu atlantu, Eiropas valodu atlantu, Baltu valodu atlantu, izlokšņu aprakstus un tekstu krājumus. Informējot par izlokšņu vārdnīcu veidošanas pieredzi, tika uzvērta vēsturiskā materiāla nozīme un tradīcijas sākotne jau A. Bīlenšteina darbos.

Rīta sēdes turpinājumā J. Kreijsens prezentēja projektu PLAND (Plant Names in Dutch Dialects - Augu nosaukumi holandiešu valodas dialektos), kura rezultāts ir Nīder­landes Karaliskās Zinātņu akadēmijas Mērtensa Valodniecības un etnoloģijas institūta mājas­lapā (http://www.meertens.knaw.nl/pland) pieejamā augu nosaukumu datubāze; dalībnieki tika informēti arī par EVA projekta digitalizācijas gaitu un perspektīvām.

Pēcpusdienas sēdē J. Kreijsens informēja par savu pētījumu rezultātiem - izstrādāto  dižskābarža nosaukumu karti un tās komentāriem; L. Čižmārova iepazīstināja ar čehu dialektologu veikumu Dienvidrietumu Morāvijas lingvistiskā atlanta izstrādē. Šajā atlantā paredzētas 700 kartes (200 reāliju nosaukumu diahronisks salīdzinājums, analizējot 20. gs. 50. gados un 1993. gadā iegūtos datus); Ģ. Škurtajs un K. Topalli prezentēja savu leksēmas dejot kartes un komentāra pirmvariantu.

30. maija sēde sākās ar S. Beisa lekciju par tēmu Mūsdienu grieķu dialektoloģijas dižprojekti: pažreizējā situācija, kurā tika raksturoti tādi fundamentāli izlokšņu pētījumi kā Atēnu Akadēmijas izdotā Mūsdienu grieķu standartvalodas un dialektu vēsturiskā vārdnīca, Saloniku Universitātes Mūsdienu Grieķijas izpētes institūta publicētā kolektīvā monogrāfija Mūsdienu grieķu valodas dialekti, kā arī Patru Universitātes pētnieku veiktais darbs digitālās datubāzes izveidē, Atēnu Akadēmijas Mūsdienu grieķu valodas dialektu pētniecības centra darbība, Grieķijas universitātēs rīkotās konferences un studiju programmas; Eiropas valodu izloksnēs reģistrēto lapas nosaukumu klasifikācijai un etimoloģiju skaidrojumiem bija veltīts P. Garsijas Mutonas, I. Molinas Martosas un A. Timuškas ziņojums; ar komentāra pirmvariantu vasaras raibumu nosaukumu kartei iepazīstināja J. Škofica; A. Vesterberga informēja par sāmu valodas dialektu jaunāko klasifikāciju un oficiālo statusu Skandināvijas valstīs, kā arī aicināja turpmāk nelietot apzīmējumus lapi un lapu valoda(s), kas uzskatāmi par novecojušiem un nievīgiem; ar kviešu nosaukumu kartes leģendu un komentāru iepazīstināja V. dell Akvila, ar klona nosaukumu komentāra pirmvariantu - D. Brozoviča; M. Šipkova ziņoja par grūtībām bites nosaukumu kartes veidošanā nepilnīgā valodas materiāla dēļ.

Sēdes beigu daļā dalībnieki apsprieda EVA mājaslapas (http://ale.lingv.ro) dizainu un tajā ievietotās informācijas apjomu. Šajā mājaslapā, ko uztur Rumānijas ZA Valodniecības institūts "Iorgu Iordan - Al. Rosetti", rodamas ziņas par EVA projekta vēsturi, materiālu vākšanas aptauja, nacionālo komiteju sastāvs, Redakcijas padomes iepriekšējo simpoziju norises vietas un protokoli, līdz šim publicēto karšu un komentāru saraksts, formas valodas materiāla digitalizēšanai, EVA pamatkarte un kartes paraugvariants (jēdziena "90" apzīmējumu karte un komentārs), kā arī norādījumi jaunu karšu veidošanai. Tika atjaunināts vairāku nacionālo komiteju sastāvs, sniegta informācija par EVA 8. sējuma iespiešanas un turpmāko sējumu izveides gaitu.

Noslēgumā EVA prezidents N. Saramandu visu dalībnieku vārdā sirsnīgi pateicās A. Timuškam un viņa kolēģēm par ļoti veiksmīgu simpozija organizēšanu. Tika nolemts nākamo, 46. EVA Redakcijas padomes simpoziju rīkot 2013. gadā Baskuzemē (visticamāk, Bajonnā-Biaricā Francijā vai Sansebastjanā Spānijā).


 ALE Redakcijas padomes sēde


Eiropas valodu atlanta Redakcijas padomes 45. simpozija (Rīgā, 2012. gada 28.-30. maijā) dalībnieki:

   1. rindā no kreisās: I. Jansone (Latvija), V. Oja (Igaunija), S. Votsons (Īrija), L. Antonova (Bulgārija)

   2. rindā no kr.: N. Saramandu (Rumānija), J. Vaņakova (Polija), Š. Videgēns (Baskuzeme), P. Garsija Mutona (Spānija), J. Škofica (Slovēnija)

  3. rindā no kr.: P. Dembovjaks (Polija), H. Grohola-Ščepaneka (Polija), S. Sārinena (Somija), F. Kunjo (Itālija), L. Sarvasa (Somija), L. Čižmārova (Čehija), M. Šipkova (Čehija)

  4. rindā no kr.: A. Stafecka (Latvija), N. Donadze (Krievija), A. Vesterberga (Zviedrija), D. Lebrī (Bretaņa), K.J. Radu (Rumānija), I. Molina Martosa (Spānija)

   5. rindā no kr.: M. Nevači (Rumānija), V. dell Akvila (Itālija), M. Kontinī (Francija), A. Dālens (Norvēģija), Ģ. Škurtajs (Albānija), K. Topalli (Albānija), S. Beiss (Grieķija), D. Klements (Skotija), L. Nakaša (Bosnija un Hercegovina), J. Kreijsens (Nīderlande) 

 
Darba kārtība (lejuplādēt pdf).

atpakaļ