Maija Poiša dzimusi 1934. gada 19. augustā Rīgā, arī viņas darba gaitas ilgus gadus saistītas ar Rīgu, bet viņa bija lietpratīgākā sēlisko izlokšņu apzinātāja un pētniece. 

Sēlisko izlokšņu pārzināšana saistīta ar viņas dzimtas saknēm. Maija Poiša dzimusi dzejnieka Jāņa Medeņa un Almas Medenes ģimenē. No 1937. gada viņa bērnību pavadījusi mātes dzimtajās mājās Trākšos Praulienā, kur dzīvojuši vecvecāki un vectēva divas māsas – dzimti praulēnieši. Maijas tuvinieki drīz pamanīja, ka meitenei ir teicama dzirde, viņa ātri un labprāt apguva visai sarežģīto izloksni.

Kara laikā un pēckara gados Maija Poiša mācījusies Saikavas, Sēlpils un Jēkabpils skolā. 1946. gadā viņa iestājās 5. klasē Sēlpils skolā, kur māte mācīja vācu valodu, dziedāšanu, kā arī vadīja kori. Kopš 1952. gada Maija Poiša dzīvoja Pierīgā, vēlāk Rīgā. 1957. gadā iestājusies LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, ko beigusi 1962. gadā. 

Maijai vienmēr ir bijusi mīļa dziesma, tāpēc studiju gados viņa bija aktīva studentu jauktā kora „Juventus” dziedātāja. Lai iegūtu iztikas līdzekļus, Maija Poiša no 1952. gada strādājusi arī dažādus gadījuma darbus: bijusi noliktavas strādniece, rēķinvede, dziedājusi Latvijas Valsts filharmonijas ansamblī. Pēc studiju beigšanas (1962–1980) strādājusi par skolotāju Dobeles rajona Krimūnu skolā un Rīgas 8. maiņu vidusskolā. 

No 1980. gada līdz 1996. gadam bijusi Valodas un literatūras institūta (vēlāk – Latviešu valodas institūta) jaunākā zinātniskā līdzstrādniece. Maijas Poišas pamatuzdevums bija vākt un aprakstīt sēlisko izlokšņu materiālus, kas tika apkopoti uz izdoti divās grāmatās „Vidzemes sēliskās izloksnes, 1” (1985) un „Vidzemes sēliskās izloksnes, 2” (1999). 

Par ieguldījumu sēlisko izlokšņu izpētē 2001. gadā Maija Poiša saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s „Aldaris” balvu.

Kolēģu atmiņā paliks Maijas dziedātās dziesmas un ierunātie Vidzemes sēlisko izlokšņu teksti. 

Līdzjūtība Maijas Poišas tuviniekiem un kolēģiem!