5. starptautiskā starpdisciplinārā konference “The Region: History, Culture, Language”

No 2016. gada 31. marta līdz 1. aprīlim Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta (LU LaVI) pētnieki piedalījās Šauļu Universitātes Zinātņu institūta (Research Institute) Humanitāro pētījumu centra (Humanities Research Centre) rīkotajā 5. starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē „Reģions: vēsture, kultūra, valoda” („The Region: History, Culture, Language”), kas šogad tika veltīta Saules kaujai.

Darbs tika organizēts atklāšanas un noslēguma plenārsēdē, kur uzstājās dažādu jomu pārstāvji (valodnieki, vēsturnieki, literatūrzinātnieki, kulturologi), kā arī vairākās sekcijās:  „Reģions vēsturē un militārismā” („Region in History and Military”), „Reģions valodā un komunikācijā” („The Region in Language and Communication”), „Reģions atmiņu kultūrā un etniskajā kultūrā” („The Region in Memory Culture and Ethnic Culture”), „Reģions ideoloģijā un reliģijā” („The Region in Ideology and Religion”). 

Sekcijā „Reģions valodā un komunikācijā” tika pievērsta uzmanība gan lietuviešu, gan latviešu valodniecības problemātikai. Vairākos referātos tika skarti ar lietuviešu valodu un izloksnēm saistīti jautājumi, piemēram, Regīna Kvašīte (Regina Kvašytė) aplūkoja Šauļu izloksnes novērtējumu sabiedrībā, Silvija Papaurēlīte (Silvija Papaurėlytė) pievērsa uzmanību provinces jēdzienam lietuviešu lingvistiskajā apziņā, Genovaite Kačjuškiene (Genovaitė Kačiuškienė) aplūkoja Šauļu Universitātes studentu valodas lietojumu un tipiskākās pieļautās novirzes no literārās valodas normām, savukārt Alekss Eižēnijs Kulvietis (Aleksas Eugenijus Kulvietis) referātā iztirzāja lietuviskas cilmes spāņu valodas lietvārdu, kas norāda dzīvesvietu, izpētes un standartizācijas problēmas.

Latviešu valodniecības jautājumus aktualizēja LU LaVI vadošā pētniece Dr. philol. Anna Stafecka, kura atklāšanas plenārsēdē ar referātu „Latvian Dialects: Prestige in Contemporary Society” („Latviešu valodas dialekti: prestižs mūsdienu sabiedrībā”) iepazīstināja klātesošos ar izloksnes runātāju attieksmi pret valodu, balstot galvenās atziņas Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta „Latviešu valodas dialekti 21. gadsimtā: sociolingvistisks aspekts” iegūtajos datos no dažādām Latvijas izloksnēm, piemēram, Bārtas, Ērģemes, Kalnienas, Nautrēniem, Popes, Rucavas, Svētciema, Ugāles, Vijciema, Viļāniem, Višķiem. 

LU LaVI vadošā pētniece Dr. habil. philol. Ina Druviete un Valsts valodas centra direktors Dr. habil. med. Māris Baltiņš kopreferātā „Regional Dimension in the „New Latvian Language” of Rainis: Sources and Influences” („Reģionālā dimensija Raiņa „jaunajā latviešu valodā”: avoti un ietekmes”) centās rast atbildi uz jautājumu, vai Rainis tiešām radīja jaunu latviešu valodu vai arī liela daļa Raiņa leksikas bija labi aizmirsti veci vārdi, ko autors atkal iedzīvināja valodā, kā arī autori pievērsa uzmanību tipiskākajām Raiņa dzejas un tulkojumu valodas pazīmēm. 

LU LaVI pētniece Dr. philol. Dace Strelēvica-Ošiņa referātā „The Region Beyond: Extralinguistic Uses of Linguistic” („Šķērsojot reģiona robežas: lingvistisku jēdzienu ekstralingvistiskais lietojums”) pievērsa uzmanību aktuālai un mūsdienīgai tēmai par valodnieka un valodniecības prestižu sabiedrībā, kā arī aplūkoja, kā dažādi ar valodniecību saistīti jautājumi tiek atklāti presē un daiļliteratūrā, bet Dr. philol. Liene Markus-Narvila referātā „Subdialects of Lower Kurzeme in the 21st Century: Examples from the Subdialects of Bārta and Rucava” („Lejaskurzemes izloksnes 21. gs.: Bārtas un Rucavas izloksnes piemēri”) aplūkoja tipiskākās Bārtas un Rucavas izloksnes iezīmes, kas saglabājušās vēl 21. gs. runātāju valodā.

Sagatavoja L. Markus-Narvila

Programma

Skat. arī sadaļu Galerijas


atpakaļ