Kongresā piedalījās ap 120 dalībnieku no vairāk nekā 15 valstīm. 

Kongress noritēja divās paralēlās darba grupās angļu un turku valodā sekciju sēžu veidā, piedāvājot arī 4 plašākas plenārsēžu lekcijas, kuras nolasīja Norvēģijas, Turcijas, Vācijas un Zviedrijas pārstāvji. 

Kongresa dalībnieki piedāvāja plašu tēmu loku, klātesošie tika iepazīstināti gan ar darbu pie dialektu atlantu, gan izlokšņu vārdnīcu sagatavošanas un izdošanas. Vairāki referāti tika veltīti arī dialektiem un izloksnēm 21. gadsimtā, norādot uz to, ka notiek gan izlokšņu pakāpeniska izzušana, gan arī pārveide, variēšanās un pielāgošanās modernajam laikam un telpai. Atsevišķos referātos tika aplūkota arī dažādu dialektālo parādību kartografēšanas jautājumi, izlokšņu gramatikas problēmjautājumi u. tml.

Savukārt sekcijās, kas norisinājās turku valodā, tika risināti dažādi ar tjurku valodu grupas valodām (azerbaidžāņu valoda, kazahu valoda, turku valoda, u. c.) un to dialektiem un izloksnēm saistīti jautājumi. 

„LU Latviešu valodas institūta" vadošā pētniece Dr. philol. Anna Stafecka referātā „Main Tendencies in the Dynamic of Latvian Dialects in the 21st Century” iepazīstināja ar projekta „Latviešu valodas dialekti 21. gs.: sociolingvistisks aspekts” galvenajiem rezultātiem, pievēršot uzmanību latviešu izlokšņu dinamikai 21. gs. un norādot, ka notiek gan izlokšņu nivelēšanās, gan pašsaglabāšanās process. Procesi mūsdienu latviešu valodas izloksnēs tika analizēti gan no sociolingvistiskā, gan lingvistiskā skatupunkta.

Savukārt pētniece Dr. philol. Liene Markus-Narvila referātā “Language Contacts in the Region of South-Western Kurzeme”, analizējot vienu no Latvijas kultūrvēsturiskajiem reģioniem – Lejaskurzemi, norādīja uz šī apvidus plašajiem valodnieciskajiem kontaktiem, minot, ka vistiešākie kontakti Lejaskurzemes izloksnēm ir ar lietuviešu valodu un tās izloksnēm, kā arī norādot, ka kultūrvēsturisko sakaru rezultāts ir arī cieši sakari ar vācu valodu un izloksnēm. Kā retāki tiek minēti sakari ar slāvu valodām un lībiešu valodu, lai gan jau izsenis zvejniekiem pa jūras ceļu bijuši sakari arī ar šī apvidus iedzīvotājiem. 

Par godu kongresa dalībniekiem tika rīkota svinīga pieņemšana pie Austrumvidusjūras Universitātes rektora profesora Nedždeta Osama (Necdet Osam), bet kongresa kultūras programmā tika piedāvāta iespēja aplūkot Ziemeļkipras ievērojamākās vietas - Kirēniju (Girni) un Nikosiju (Lefkošu). Jāpiebilst, ka pēc Ziemeļkipras Turku Republikas nodibināšanas tika mainīti vietu nosaukumi. Nereti tie ir divi.

Kongresa laikā norisinājās arī kārtējā Starptautiskā dialektologu un ģeolingvistu biedru sēde, kur par biedrības prezidenti atkārtoti tika ievēlēta spāniete Marija-Pilara Perea (Maria-Pilar Perea), bet biedrības valdē  (executive board) arī Latvijas pārstāve Anna Stafecka.  

Dalība kongresā deva iespēju gan reprezentēt Latviju un iepazīstināt ar aktuālajiem latviešu dialektoloģijas pētījumiem, gan arī bija nozīmīga aktuālo starptautisko zinātnisko kontaktu uzturēšanai un jaunu kontaktu dibināšanai. Dalība kongresā arī nodrošina Latvijas zinātniekus ar iespēju iepazīt jaunākās pasaules dialektoloģijas un ģeolingvistikas attīstības tendences.

9. starptautiskais dialektologu un ģeolingvistu kongress notiks Viļņā (Lietuva) 2018. gada jūlijā. 

Materiālu sagatavoja Liene Markus-Narvila

Pasākums fotogrāfijās skatāms sadaļā "Galerijas"